Juris Ērenpreiss, Dr. med.
ārsts andrologs Rīgas Stradiņa Universitāte, vadošais pētnieks 2012

Ja mēs paskatāmies uz vispār visām slimībām, ne tikai vīriešu – kādas tad ir pašas izplatītākās? Sirds-asinsvadu slimības? Cukura diabēts? Reproduktīvās medicīnas speciālisti uzskata, ka neauglība, kas skar ap 15% pāru, ir pati izplatītākā „slimība” (lieku pēdiņās, jo, iespējams, šī stāvokļa apzīmējums varētu šķist atšķirīgs no slimības apzīmējuma tās tradicionālā izpratnē). Neauglības straujais pieaugums pēdējo 50 gadu laikā, un dzimstības pazemināšanās patiešām ir ārkārtīgi satraucošs fenomens, jo gandrīz visas Eiropas tautas piedzīvo ilgtermiņa dzimstības pazemināšanos. Dzimstība Eiropā šobrīd vidēji ir 1.5 bērni uz vienu pāri, savukārt populācijas atjaunošanās nepieciešamais līmenis ir 2.1 bērni. 21 no 25 valstīm ar viszemāko dzimstību atrodas Eiropā. Tas, savukārt, noved pie populācijas novecošanās: samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un pieaug pensionāru relatīvais skaits. Bez tam paralēli pieaug eiropiešu dzīvildze. Ja 2000. gadā katrs sestais iedzīvotājs Eiropā bija vecāks par 65 gadiem, tad 2050. gadā tāds būs katrs trešais. Draudošās sekas ir dramatiskas. Ja 1985. gadā 4 ekonomiski aktīvie iedzīvotāji maksāja nodokļus par vienu pensionāru, tad 2050. gadā vienam ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam būs jāuztur 2 pensionāri. Nāksies palielināt pensionēšanās vecumu, un, piemēram, Itālijā, kur dzimstība šobrīd ir 1.27, 2050. gadā tam būtu jāsasniedz 78 gadi.

Visaugstākā dzimstība pēdējā desmitgadē bija Īrijā (1.97) un Francijā (1.88), zemākā: Itālijā, Grieķijā, Spānijā (1.26-1.27). Austrijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā un Slovēnijā dzimstības līmenis pēdējos 10 gados pastāvīgi bija zem 1.5. Jāatzīmē, ka vēsturiski līdz šim nevienai tautai nav izdevies „atgūties”, dzimstības līmenim krītoties zem 1.5. Latvijā dzimstība šobrīd ir sasniegusi vēsturiski viszemāko atzīmi – 1.1 (!!).

Interesanti, kam dzimstības kritumu piedzīvo arī dažas jaunattīstības valstis (1), ko diez vai var izskaidrot tikai ar pieaugošu kontracepcijas pielietojumu. Piemēram, tiek uzskatīts, ka samazināts grūtniecību un abortu skaits starp ASV pusaudžiem ir izskaidrojams ar labāku kontracepcijas pielietojumu un seksuālās uzvedības izmaiņām (2), taču šo pašu fenomenu Eiropas valstīs diez vai var izskaidrot līdzīgi, jo nozīmīgas izmaiņas kontracepcijas pielietošanās vai seksuālajā uzvedībā nav notikušas (3). Dažās Austrumeiropas valstīs un Krievijā zemo dzimstību var izskaidrot ar augsto abortu skaitu, taču Rietumeiropas valstīs paralēli zemajai dzimstībai novēro arī abortu skaita samazināšanos.

Dzimstības pazemināšanai ir vairāki iemesli. Pirmkārt, psiholoģiska eiropiešu tendence uz mazākām ģimenēm. Otrkārt, sievietes vidējā vecuma, kad dzimst pirmais bērns, pastāvīga pieaugšana, daudzās Eiropas valstīs sasniedzot 30 gadus (Latvijā ap 24 gadiem). Sievietes arvien biežāk izvēlas vispirms koncentrēties karjeras attīstībai, un tikai vēlāk - ģimenes veidošanai. Pēc 30 gadiem sieviešu auglības spēja katru gadu pazeminās par 5%, un pēc 35 gadiem tā krīt ļoti strauji, pēc 38 gadiem grūtniecības iestāšanās iespēja sastāda vairs tikai ap 5-10%. Sakarā ar populācijas novecošanos, sievietes ir nepieciešamas darba tirgū, bet – jo vairāk tās iesaistās darba tirgū, jo vairāk populācija ilgtermiņā noveco. Treškārt, krītas vīriešu reproduktīvās veselības kvalitāte jeb spermas kvalitāte. Iepriekšējā gadsimta beigās tika konstatēts, ka spermas kvalitāte pēdējo 50 gadu laikā ir kritusies 2 reizes! (5). Dažās valstīs, piemēram, Dānijā, jau katrs trešais jauns vīrietis diez vai būs spējīgs kļūt par tēvu dabīgā ceļā. Latvijā gan, jāpiezīmē, situācija vēl nav tik dramatiska, bet arī šajā ziņā Latvija nenoliedzami seko Eiropas pēdās. Tas izskaidrojams ar dažādu toksisku vielu izmantošanu sadzīves priekšmetu, automašīnu, rotaļlietu, kosmētikas, pārtikas u.c. ražošanā. Sievietēm, nonākot saskarē ar šīm vielām (un mūsu apstākļos tas ir neizbēgami – tā ir maksa par civilizāciju – šīs vielas ir pārtikā, ūdenī, gaisā: visur) grūtniecības laikā, nākamā vīrieša dzimumsistēmas attīstība māmiņas vēderā tiek būtiski traucēta, un puisēns (ja tas ir puisēns) dzimst jau ar defektīvu reproduktīvo sistēmu. Androloģijas vidē to šobrīd sauc par testikulārās disģenēzes sindromu: pazemināta spermas kvalitāte, uzsākoties spermatoģenēzei pubertātē, biežāk sastopamie kriptorhisma (sēklinieku nenoslīdēšana sēklinieku maisiņā, dzimstot) un epi-/hipospādiju (uretras atveres dislokācija) gadījumi, pieaugošais sēklinieku vēžu biežums.

Viena no samazinātas auglības pazīmēm ir augstais pieprasījums pēc mākslīgās apaugļošanas procedūrām. Piemēram, Dānijā 2002-2004. gados vairāk kā 6% bērnu dzima ar apaugļošanas palīgmetožu (intra-uterīnā inseminācija, mākslīgā apaugļošana) palīdzību, šobrīd -ap 10%. Latvijā šis skaitlis ir 0.2-0.5%, ko var izskaidrot ne tikai ar Latvijas vīriešu labāku spermas kvalitāti kā dāņiem (4), bet arī ar to, ka Skandināvijas valstīs, atšķirībā no Latvijas, 3-6 procedūras ir valsts apmaksātas. 2012. g. Latvijā tika uzsākts valsts finansējums mākslīgās apaugļošanas procedūrām. Tiek plānots 2013. g. apmaksāt 400 procedūras, 2014. g. – 600. Šīs procedūras šobrīd ir nepieciešamas aptuveni 5000 Latvijas pāru, līdz ar to šāda apmēra finansējums veidos 5-10 gadus ilgu rindu… Sievietes var nesagaidīt mākslīgās apaugļošanas finansējumu līdz 38 gadiem, līdz kuriem tā tiek apmaksāta. Protams, mūsu valsts finansiālais stāvoklis ir tāds, kāds tas ir, un kaut 400-600 procedūras gadā ir labāk nekā nekas. Tāpat valsts ir uzņēmusies finansēt neauglības izmeklēšanu un ārstēšanu plašākā apjomā, nekā līdz šim (arī konservatīvo ārstēšanu).

Runājot par vīriešu neauglību – cik bieži tā ir sastopama? Ja no neauglības cieš ap 15% pāru, vīriešu faktors konstatējams aptuveni pusē gadījumu – tātad ap 7% vīriešu cieš no pazeminātas spermas kvalitātes vai neauglības. Viennozīmīgi viena no izplatītākajām vīriešu slimībām mūsu dienās. Ko mēs varam kā medicīnas speciālisti darīt lietas labā? Mēs varam ārstēt uroģenitālas infekcijas, kas pasliktina spermas kvalitāti (arī dzimumsistēmas papilddziedzeru iekaisumus – prostatīts, vezikulīts), mēs varam ārstēt dzimumhormonu vai gonadotropo hormonu disbalansu, mēs varam operēt sēklinieku vēnas varikozu paplašinājumu – varikocēli (līdz šim gan vēl arvien nav pierādīts, ka varikocēles operācija uzlabo izredzes panākt grūtniecību, un papildus jāņem vērā biežais recidīvu daudzums) – un bieži tas arī ir viss. Bieži vīrietim ir pazemināta spermas kvalitāte, un nav ne uroģenitālu infekciju, ne hormonu disbalansa, ne varikocēles (vai neliela, kuru operēt noteikti nav jēgas). Ko iesaka šādos gadījumos, piem., mūsu skandināvu kolēģi, kur mākslīgā apaugļošana ir valsts apmaksāta (pieminu skandināvus, balstoties uz personīgo pieredzi darbā Lundas Universitātes Malmes slimnīcas Reprodukcijas centrā 2002.-2006. gadā)? Veiciet mākslīgo apaugļošanu!

Ko iesakām mēs – speciālisti Latvijā? Mēs mūs vīriešiem iesakām nesmēķēt, nelietot alkoholu, nevalkāt apspīlētas apakšbikses, nekarsēties vannās un pirtīs, lietot vitamīnus (un, iespējams, krāt naudu mākslīgai apaugļošanai). Mūsu kā speciālistu pienākums ir izskaidrot vīriešiem, ka reproduktīvās sistēmas ģenētiskais fons strauji pasliktinās (minētā testikulārās disģenēzes sindroma izplatības dēļ), taču diemžēl tas ir faktors, no kura mums ir pagrūti izvairīties. Jā, mēs varam censties lietot ekoloģiski audzētu pārtiku, dzert tīru ūdeni, nelietot kosmētiku (kura satur tūkstošiem ķīmisku vielu, kas negatīvi ietekmē dzimumhormonu balansu, kas ir tik būtisks ap 8. grūtniecības nedēļu, kas jāsākas embrionālā testosterona produkcijai, kas izraisa normālu vīrieša dzimumsistēmas embrionālo attīstību) – un šis it īpaši attieksies uz sievietēm grūtniecības laikā (un vismaz dažus mēnešus pirms grūtniecības, protams, ja grūtniecība būs plānota…). Kas attieksies uz vīriešiem – lai vēl vairāk nepasliktinātu esošo nelabvēlīgo ģenētisko fonu (kas kļūst arvien nelabvēlīgāks), tiem nu nepavisam nevajadzētu smēķēt (smēķēšana pasliktina spermas kvalitāti, negatīvais efekts likvidēsies tikai 6 mēnešus pēc smēķēšanas pārtraukšanas), lietot stipro alkoholu (nomāks spermatoģenēzi uz 2 nedēļām – ja lieto biežāk kā reizi 2 nedēļās: pastāvīga nomācoša ietekme), un ļoti jācenšas izvairīties no seksuāli transmisīvām slimībām, kā arī vulgāras uroģenitālas infekcijas apsaldēšanās u.c. rezultātā, kā rezultātā bieži cieš prostata (prostatīts) un sēklas pūslīši (vezikulīts), kuru sekrēts sastāda 95% no ejakulāta apjoma, un ir būtiski spermatozoīdu kustīgumu un dzīvotspējas nodrošināšanā (prostata sekretē Zn un PSA, kas būtiski spermas funkcionālai uzbūvei; sēklas pūslīši sekretē fruktozi, kas ir spermatozoīdu enerģijas avots). Plus aktīvs dzīvesveids, lai novērstu sēdošā darba izsaukto asins sastrēgumu mazā iegurņa orgānos un sēkliniekos – tas ir ārkārtīgi būtisks faktors normāla testosterona produkcijai sēkliniekos, normālai spermatoģenēzei, normālai prostatas darbībai.

Nepieļaut liekā svara parādīšanos, aptaukošanos! Tas novedīs pie testosterona pazemināšanās, spermatoģenēzes pasliktināšanās. Ļaunākā gadījumā – līdz metabolajam sindromam. Un īstenībā mēs ar šiem preventīvajiem, profilaktiskajiem pasākumiem varam paveikt daudz – ja vīrietis sāks ēst sabalansētu, veselīgu uzturu, atmetīs smēķēt (ja smēķē), nelietos alkoholu, sportos, kustēsies, lietos spermatoģenēzei nepieciešamos vitamīnus, aminoskābes un mikroelementus (C, E, Se, Zn, L-arginīns, acetilcisteīns, karnitīns, u.c.), viņa spermas kvalitāte 2-6 mēnešu laikā var būtiski uzlaboties, un, iespējams, mākslīgā apaugļošanai vairs nebūs vajadzīga.

  1. Rosenfield A, Schwartz K. Population and development--shifting paradigms, setting goals. N Engl J Med. 2005 Feb 17;352(7):647-9.
  2. Donovan P. Falling teen pregnancy, birthrates: what's behind the declines? Guttmacher Rep Public Policy. 1998 Oct;1(5):6-9.
  3. Jensen TK, Carlsen E, Jorgensen N, Berthelsen JG, Keiding N, Christensen K, Petersen JH, Knudsen LB, Skakkebaek NE. Poor semen quality may contribute to recent decline in fertility rates. Hum Reprod. 2002 Jun;17(6):1437-40.
  4. Tsarev I, Gagonin V, Giwercman A, Erenpreiss J. Sperm concentration in Latvian military conscripts as compared with other countries in the Nordic-Baltic area. Int J Androl. 2005 Aug;28(4):208-14.
  5. Carlsen E, Giwercman A, Keiding N, Skakkebaek NE. Evidence for decreasing quality of semen during past 50 years. BMJ. 1992 Sep 12;305(6854):609-13.